Программа передач LTV1 HD

ar subtitriem.

“Zvēriņstāsti” ir ļoti oriģināls un apburošs, vairākkārt godalgots animācijas seriāls bez dialoga vai stāstījuma, kur katrā sērijā piedalās cits dzīvnieks. “Zvēriņstāstos” dzīvnieki ir ar nelielām dīvainībām. Katrs no viņiem saskaras ar kādu absurdu piedzīvojumu, kas var notikt tikai ar viņiem. Un, atrodot risinājumu, katrs dzīvnieks apgūst nelielu mācību par dzīvi.

Katru rītu mazais pīļknābis Nē Nē pamostas ar brīnišķīgu ideju, kuru nepacietīgi vēlas izmēģināt. Ja vien viņš zinātu, kā… No sākuma viņam nav ne jausmas, kā ideju īstenot, taču pīļknābītis ļoti labi zina, ko viņš negrib – to nē, šo arī nē. Par laimi, mazajam Nē Nē ir ļoti labi draugi, kuri viņam vienmēr palīdzēs izpildīt pat vistrakāko ideju.

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi.

Anna Ķirbīte ir 5 gadus veca meitene. Viņa ir rotaļīga un bezkaunīga un mēģina rast atjautīgus risinājumus saviem ikdienas piedzīvojumiem – dažreiz nedaudz nekaunīgi, bet vienmēr smieklīgi! Sekojiet Annai un viņas lielajam un vienmēr uzticīgajam sunim, kad viņa iekuļas dažādās pārsteidzošās situācijās.

Bardaka ausīs nonāca šis jocīgais vārdu salikums “lampa” un “drudzis”. Bēniņu saimnieks diezgan ātri apjauta, ka viņa rīcībā esošajām lampām nekāda drudža nav, bet ko tad tas īsti nozīmē, viņš devās noskaidrot kopā ar saviem uzticamajiem draugiem.

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu.

Divpadsmitgadīgā Mīna ir nedaudz neveikla, bet ļoti gudra meitene. Viņai ļoti iepatīkas kāds puisis – slavens dejotājs, kurš nupat pārcēlies un sācis iet Mīnas skolā. Lai iepazītos ar šo puisi, meitene saņem drosmi un piesakās deju grupā, kaut arī nekad agrāk nav dejojusi. Viņas vecmāmiņa viņu atbalsta un māca dejot, kaut arī izpratne par skaistu deju viņām atšķiras. Arvien ilgāk trenējoties deju grupā, Mīna cīnās ar pašvērtējumu, kas noved pie nopietnām sekām., ar subtitriem.

Pūdeļa krustojums Volijs Vudgrīnas suņu patversmē dzīvo jau gadu. Viņa piemīlīgais izskats apbur daudzus, taču sarežģītā rakstura dēļ viņam joprojām nav izdevies atrast pastāvīgas mājas. Arī mazais terjers Romeo patversmē visiem ir labi zināms, jo nekad nelaiž garām iespēju skaļi paziņot par savu klātbūtni. Bet apburošais frizē bišons Brūss cerībā atrast sev laimīgas mājas dosies iepazīties ar trim dāmām., ar subtitriem.

Veiksmīgā veterinārārste Keja Fostere nav atgriezusies ģimenes zirgaudzētavā “Vinlija”, kopš viņas pusmāsa Elisone apprecējās ar viņas jaunības mīlestību Ēriku. Taču, uzzinot, ka saimniecībā nekontrolēti plosās vīruss, kas apdraud staļļa nākotni, Keja dodas palīgā. Pamāte Estere neuzņem viņu pārāk sirsnīgi, jo baidās, ka veterinārārstes ierašanās apdraud Elisones laulību. Aizdomas nav nepamatotas: Ēriks drīz mēģina tuvoties Kejai. Sieviete plāno pēc iespējas ātrāk doties prom, taču ceļā stājas neparedzēti šķēršļi. Nesen paplašinātā un modernizētā zirgaudzētava ir iekūlusies parādos, un to glābt var tikai zirgu izveseļošanās un uzvara jāšanas sacensībās. Kad saslimst staļļa labākais zirgs Peisers, situācija šķiet bezcerīga. Cīnoties ar vienu problēmu pēc otras, Kejai rodas aizdomas, ka pievilcīgais un noslēpumainais treneris Džeiks Gārbers, kurš saimniecībā strādā pavisam neilgi, slepus sadarbojas ar “Vinlijas” konkurentiem. Vai veterinārārstei ir taisnība? Vai viņai izdosies pārvarēt izaicinājumus un glābt zirgaudzētavu?, ar subtitriem.

Albērvilas spēļu stadionā 1992. gada 8. februārī plkst. 17.38 iesoļoja Latvijas olimpiešu delegācija. Pēc 56 gadu pārtraukuma – ar savas valsts karogu. Gatavošanās spēlēm notika ļoti strauji, jo ielūgums piedalīties spēlēs tika saņemts pirms nepilna pusgada – 18. septembrī. Taču Latvijas Olimpiskā komiteja bija gatava šim pavērsienam. Jau vairāk nekā trīs gadus latvieši gāja savu neatkarības ceļu. No patiesas eiforijas par atļaušanos brīvības sapni nosaukt vārdā līdz neziņai par miglaino nākotni, kad latviešu argumentos nevēlējās klausīties ne PSRS sporta vadība Maskavā, ne Starptautiskā Olimpiskā komiteja Lozannā. Laika gaitā daudzi sākotnējie domubiedri nonāca pretējos ierakumos – sākās dalīšanās pareizajos un nepareizajos latviešos. Kas veicinās vai bremzēs Latvijas patstāvību sportā? Tomēr Albērvilas atklāšanas ceremonijā gandarījums bija visiem. 1992. gads bija pēdējais, kad vienā gadā notika gan ziemas, gan vasaras spēles. Olimpiešu vidū bija gan rūdīti olimpiskie čempioni, gan tādi sportisti, kuriem olimpiskais starts bija pirmais starptautiskā arēnā. Viņi visi bija izredzētie, kuriem bija lemts dzīvot tik lielu pārmaiņu laikā., ar subtitriem.

ar surdotulkojumu.

Dosimies ceļojumā pa Amerikas pirmatnējo melnūdens upi – Suvonī, kura ir iemūžināta dziesmās. Šajā ceļojumā dosimies pāri bīstamajām Bigšoulsas krācēm. Tad uzzināsim vēsturiskus faktus par Vaitspringsas kādreizējo atpūtas vietu – sēravotiem. Dzidrā upes posmā apskatīsim visneparastāko sena kuģa vraku un tad tuvosimies radībām, kas jau miljoniem gadu ir izvēlējušās šo upi par savām mājām., ar subtitriem.

ar subtitriem.

ar surdotulkojumu.

ar surdotulkojumu.

Stundu pirms 68. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, kas norisināsies Zviedrijas pilsētā Malmē, tiekamies raidījumā “Iešūpo Eirovīziju!”. Jautrā, tomēr izzinošā diskusijā kopā ar Latvijas mūzikas industrijas pārstāvjiem parunāsim, kā šogad konkursā veicās Donam, ielūkosimies konkursa aizkulisēs un sazināsimies ar Latvijas delegācijas pārstāvjiem. Jānis Pētersons (“Citi Zēni”) kopā ar mūziķiem Kasparu Ansonu, grupu “Vēstulēs”, reklāmas speciālistu Andri Rubīnu un “Warner Music Baltics” menedžeri Inesi Saulāju-Dobeli pārrunās šī gada pusfinālu priekšnesumus, kā arī izvērtēs fināla dalībnieku izredzes. Tiekamies pie LTV ekrāniem, lai kopā jautri pavadītu Eirovīzijas vakaru.